Eiropas mērķis ir pāreja uz mazoglekļa ekonomiku. Tas nozīmē krasi samazināt oglekļa dioksīda izmešus. Lielākie emisijas avoti ir rūpniecība un  enerģētika. Šīm nozarēm  līdz 2030. gadam emisijas būs jāsamazina par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Citām tautsaimniecības nozarēm — piemēram, transporta, ēku, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, zemes izmantošanas un mežsaimniecības nozarei — līdz 2030. gadam būs jāpanāk emisijas samazinājums par 30 %. Siltumnīcas efektu izraisošo izmešu samazināšana ir arī tas, ko   Eiropas Savienības dalībvalstis uzņēmušās ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām. Pagājušā nedēļā Eiropas Komisija iepazīstināja ar  pasākumu paketi, kam jāpaātrina pāreja uz zemu CO 2 emisiju visās Eiropas tautsaimniecības nozarēs. Tas skar visas dalībvalstis, jo tām pirmajām būs jālemj, kā īstenot pasākumus, lai sasniegtu 2030. gadam noteikto mērķrādītājus. Komisija nākusi klajā arī ar tā saucamo mazemisiju mobilitātes stratēģiju, kas tiešā veidā skars transporta nozari. Kā  teica par transportu atbildīgā ES Komisijas locekle Violeta Bulca: "Transports rada ceturtdaļu Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisiju — tas ir viens no galvenajiem gaisa piesārņotājiem. Tādēļ pāreja uz mazemisiju mobilitāti ir būtiska, lai mēs sasniegtu ES  mērķus klimata jomā un uzlabotu dzīves kvalitāti pilsētās.” Savukārt  Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens uzsvēra, ka : "Šī stratēģija neattiecas tikai uz transportu un emisijām vien. Tā būtu jāuztver kā vēl viens līdzeklis, ar kuru modernizējam Eiropas ekonomiku un stiprinām savu iekšējo tirgu." Tagad EK plāns ir jāapstiprina visām bloka dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, lai gan nav skaidra Lielbritānijas rīcība, jo vēlētāji šajā valstī atbalstīja izstāšanos no ES. Plāns paredz noteikt saistošus mērķus dalībvalstīm perioda no  2021.-2030.gadam. Tomēr tas paredz arī zināmu elastību un ļauj dalībvalstīm apvienot spēkus izmešu samazinājumam, kā arī atļauj pirkt un pārdot izmešu kvotas. Te vietā jautājums kā tas attieksies uz Latviju. Un te jāsaka, ka Latvijai paredzēts trešais mazākais samazinājums -6% salīdzinājumā ar 2005.gada rādītāju. Tas nenozīmē, ka esam labākie, bet gan  to, ka ierindojamies Eiropas trūcīgo valstu vidū, jo bloka nabadzīgākajai valstij Bulgārijai atļauts saglabāt izmešu līmeni 2005.gada līmenī, bet Rumānijai tas jāsamazina par 2%. Savukārt vislielāko ieguldījumu bloka kopējā mērķa sasniegšanā EK prasa no turīgajām ES dalībvalstīm, lielāko siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazinājuma mērķi 40% nosakot Luksemburgai un Zviedrijai , tāpat lieli CO 2  emisijas samazinājumi paredzēti  Dānijai, Somijai  , Vācijai , Lielbritānijai , Francijai un citām bagātajām Eiropas valstīm, kur arī koncentrējusies intensīvākā rūpniecība.