Pirmo Latvijas brīvvalsts laikā sarīkoto VI vispārējo dziesmu svētku rīcības komiteja darbu turpināja tūdaļ pēc veiksmīgi aizvadītā sarīkojuma – 1928. gadā tika izdots jaunu kordziesmu krājums ar 62 skaņdarbiem. Tas tika izdalīts visiem dziedātājiem un diriģentiem un kļuva par neatkarīgās Latvijas laika apjomīgāko kordziesmu izdevumu.

VI dziesmu svētku milzīgie nacionālie panākumi radīja nepieciešamību pēc patstāvīgas organizācijas, kas nodarbotos ar svētku rīkošanu, tā nu 1930. gadā nodibinājās Dziesmu svētku biedrība, par kuras priekšsēdi ievēlēja prof. Jāzepu Vītolu. Jaunā biedrība sarīkoja nākošos, VII Vispārējos dziesmu svētkus, goda kuratorijas prezidenta pienākumus uzņemoties valsts prezidentam Albertam Kviesim.

Jau 1931. gadā no 19. līdz 22. jūnijam Rīga dimdēja atkal! Svētkus ievadīja Reitera kora koncerts Māras baznīcā, kam 20. jūnijā sekoja pirmais kopkora koncerts īpaši celtā estrādē Esplanādē. Pēc svinīgā gājiena Valsts prezidents atklāja svētkus, sekoja Latvijas himna un sākās koncerts, taču dziesmu nianses palika nesaklausāmas stiprajās lietus gāzēs. Vairāk nekā 12 000  dziedātāju lielo kopkori vadīja Teodors Reiters, Pauls Jozuus, Emilis Melngailis un Teodors Kalniņš, - kad lietus beidzās, beidzās arī dziesmas, taču klausītāju pūlis prasīja atkārtot jaundarbu, Alfrēda Kalniņa „Latvju himnu”. Koncerta programma sākās no jauna, vēlreiz izskanēja labākās dziesmas, un publika prom devās lielā sajūsmā. Dziedātāji virsdiriģentus sumināja ar lieliem puķu klēpjiem, un nākamais koncerts notika nedaudz labākos laika apstākļos, jo lietus bija mitējies, toties pūta stiprs vējš.

Pirmatskaņojumu šais svētkos piedzīvoja Vītola dziesmas „Karaļmeita”, „Upe un cilvēka dzīve”, „Saules svētki”, Emiļa Melngaiļa „Jāņu vakars”, kurā ierakstīta laikam augstākā skaņa, kas izdziedama dziesmu svētku kopkora soprāniem. Komponistu debitantu vidū bija Ādolfs Ābele, Jēkabs Graubiņš, Jānis Kalniņš, Paula Līcīte, arī Kārlis Kažociņš un citi. Kopumā trīs kopkora koncertos atskaņotas 49 latviešu un pa divām igauņu un lietuviešu dziesmām.

Jaunums bija latgaliski dziedātas Andreja Jurjāna un Emiļa Melngaiļa veidotas tautas dziesmu apdares, jo trešā dziesmu svētku diena tika veidota kā koru sacensība starp dažādiem Latvijas novadiem un rīdziniekiem. Atsevišķi uzstājās vīru un sieviešu un jauktie kori, bet kā viesi priekšnesumus sniedza kori no Lietuvas un Igaunijas. Izskanēja arī Jāzepa Vītola „Gaismas pils” lietuviešu valodā, un VII dziesmu svētki vēlāk cildināti arī par „ labo propagandu ārpus mūsu zemes, kādēļ apmeklētāju vidū bija arī daudz ārzemnieku”.

Svētku trešās dienas noslēgumā tika atskaņotas arī vairākas dziesmas no pirmās dienas koncerta, un publika tik neatlaidīgi pieprasīja dziedāt Alfrēda Kalniņa „Latvju himnu”, ka rezultātā tā izskanēja veselas trīs reizes! Patriotiskās jūtas izskaņā prasīja arī valsts himnu, un, tai izskanot, klausītāji beidzot izklīda, lai nākamajā rītā atkal ķertos pie ikdienas darbiem. Arī raidījums „Dziedot dzimu, dziedot augu” izskan, lai atgrieztos pie klausītājiem jaunnedēļ…

Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru

Attēlā: VII dziesmu svētku estrāde