Skaidrs, ka latviešu kormūzikas mīļotāju kopā sanākšanas 20. gadsimta sākumā ietekmēja politiskie un ekonomiskie apstākļi. Nākamo dziesmu svētku rīkošanu savās rokās ņēma Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrība, kas vēlāk darbojās ar nosaukumu „Beverīnas dziedonis”, taču Krievijas impērijas ierēdņi ilgi vilcinājās ar atļaujas piešķiršanu. To izdevās iegūt Rīgas latviešu biedrībai, dziesmu svētki tika nolikti uz 1904. gada vasaru, tā sacīt, par godu toreizējā cara Nikolaja II desmit valdīšanas gadiem.
Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru
Attēlā: V Vispārējo dziesmu svētku estrāde
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X