Mūsu dziesmu svētki ir kopā saucēji, saliedētāji, uzlādētāji, mūsu vienotā dvēsele, latviskās identitātes glabātāji. Tie, tāpat kā pusotra miljona tautas dainu, ir Latvijas kultūras fenomens, ar ko lepojamies vairāk nekā 100 gadu garumā. Šodien atkal atskatīsimies vēsturē, vispirms uz Jura Neikena rīkotajiem pirmajiem dziesmu svētkiem Latvijā, kas notika 1864. gada 8. jūnijā Dikļu mācītājmuižā.

Todien bija sapulcējušies seši vīru kori no Mazsalacas, Limbažu, Lielsalacas, Rūjienas, Straupes un Dikļu draudzes, pavisam 70 līdz 80 dziedātāju, un pirmie viesi sāka ierasties jau 8 rītā, jo nebija zināms, cikos dziedāšana sāksies. Dziedātāji un klausītāji pulcējās kājām un braukšus, līdz salasījies neredzēti liels ļaužu bars. Koncerts notika trijās daļās, pavisam nodziedāja 34 dziesmas, pirms tam noticis arī mēģinājums, ko Neikens nosauca par provi, skumstot, ka visi ganiņi nebija tikuši savas balsis izmēģināt, jo savu priekšnesumu sniedza arī draudžu skolu koristi. Arī nākamajā gadā Neikens rīkoja dziesmusvētkus, kas notika 25. maijā Matīšos, Bauņu muižā, kur pulcējās jau 7 kori, un viņus atkal diriģēja Rūjienas skolotājs Ernests Aleksandrs Švehs.

Ja otrie dziesmusvētki bija pirmo kopija, tad trešajos vīru koriem jau pievienojās jauktie kori. Ja pirmajos notika tikai 1 koncerts brīvā dabā, tad šoreiz, Rūjienā jau tika sarīkoti 2 koncerti – priekšpusdienā par maksu baznīcā ar garīgām dziesmām, bet pēcpusdienā – atkal brīvā dabā, bez ieejas maksas, kur skanēja jau laicīga mūzika. Šāda kārtība tika pārņemta  turpmākajos novadu dziesmusvētkos, un arī 1. vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos pirmā diena tika ziedota garīgās mūzikas koncertam baznīcā.

Šis tradīcijas aizmetnis Dikļos, kur pirmoreiz sapulcējās vairāki latviešu kori kopīgai dziedāšanai, saplauka un uzzēla tais vietās, no kurām nāca Neikena pulcētie koristi. 1868. gadā dziesmu dienas notika Valkā, gadu vēlāk Cesvainē, sekoja Dobele, Madliena, Jaunpils un Zaube, uzskaitot tikai tos svētkus, kuros kopā dziedāja vairāk nekā 4 kori. Nav gan īsta priekšstata par repertuāru, kas skanēja koru priekšnesumā, droši vien tolaik vairumā dziesmu bija jālauzās vācu mēlē, vismaz Neikens savā avīzē „Ceļa biedris” piemin, ka 1867. gadā Smiltenē no 16 dziesmām 4 skanējušas latviski. Gadu vēlāk Valkā – jau dziedātas veselas 7 latviskas dziesmas, un tikai 1872. gadā iznāca Jāņa Cimzes krājuma „Dziesmu rota” 1. burtnīca, sagādājot iespēju izdziedāt arī latviešu tautasdziesmas daudzbalsībā.

Vienas no sparīgākajām dziesmu dienām izvērtās Dobelē 1870. gada vasarā, kad Irlavas skolotāju semināra pedagogu Jāni Bētiņu iedvesmoja pirmie igauņu Dziesmusvētki ar 800 vīru lielu kopkori. Bētiņš sadūšojās sarīkot Kurzemes dziedāšanas svētkus ar 400 dziedātājiem un 40 vīru orķestri, kuru veidoja Irlavas skolotāju semināra audzēkņi un absolventi. Šos Kurzemes novada svētkus var nosaukt arī par latviešu Vispārējo dziesmu svētku ģenerālmēģinājumu, kurā jūtama bija visu koru problēma – repertuāra trūkums. Bet Rīgā, kur vāciešiem bija pašiem savas dziedāšanas biedrības un kori, latviešu dziedāšana nebija vajadzīga pat vācu mēlē. Taču latviešu dziedāšanas biedrības dīga kā sēnes pēc lietus - Vietalvā, Umurgā, Bērzaunē un citur, un, kad 1868. gadā Kroņa Vircavā tika sarīkoti dziedāšanas biedrības svētki, tie jau tika nodēvēti par pirmajiem dziesmu svētkiem Kurzemē, kaut šis gods piekrīt Dobelei.

Attēlā: Jaungulbenes vīru koris 1872. gadā

Raidījums top sadarbībā ar Nacionālo kultūras centru