Vēl divi mēneši un Rīgā atkal skanēs dziesmu svētku fanfaras, plīvos svētku karogi. „Ja nebūtu saglabājušies Dziesmu svētki, Latvijas nebūtu”, savulaik teicis izcilais kordiriģents Haralds Mednis. Un latviešu tauta savā garajā ceļā uz savu valsti pirmām kārtām līdzi bija ņēmusi savu dziesmu – vispirms jau pusotru miljonu tautas dainu, un ar laiku šīm skaistajām lauku puķēm pievienojās arī rūpīgi koptais dārzs – latviešu komponistu skaņdarbi un tautasdziesmu apdares, ar kurām tika ieskandināti pirmie Vispārējie dziesmusvētki tālajā 1873. gadā.

No šodienas līdz pat XXVI Vispārējo dziesmu un deju svētku laikam es, Daiga Mazvērsīte, pārlapošu dziesmusvētku vēsturi, atgādināšu to pirmsākumus un tradīcijas, nozīmīgākos mirkļus un pieturas punktus, kuri veidojuši UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto tradīciju, kas saucama arī pavisam vienkārši – dziedāšanas svētki.