Tai milzīgajai dziesmu bagātībai, ko latviešu tauta glabājusi, kopusi un vairojusi gadu simteņos, vajadzētu katra latvieša sirdī iedēstīt lepnums par mūsu nāciju, zemi, tradīcijām. Latviešu bagātīgā gara dzīve izraisījusi sajūsmu arī cittautiešos, ne velti japāņu koris brauc uz dziesmu svētkiem, un arī 19. gadsimtā izglītoto vācbaltu vidū bija ļaudis, kas interesējās par latviešu valodas, tradīciju un kultūras izpēti. 1824. gadā vācbalti nodibināja Latviešu literāro biedrību, saukta arī par Latviešu draugu biedrību, kuras nolūks bija gādāt par grāmatām latviešu valodā un pētīt latviešu tautu, jo simtiem vāciešu te bija jāstrādā un jāpelna maizīte.

Sākumā šie kultūras darbinieki arī saucami par latviešu draugiem, taču mostoties pašnoteikšanās tieksmei, arvien lielāks uzsvars tika likts uz tautas pārvācošanu, nevis nacionālo pašapziņu. Tikmēr sadarboties un pulcēties arvien vairāk centās arī latvieši, šī tendence iezīmējas jau 19. gadsimta 40. gados, kad veidojas dažādi pulciņi un biedrības, kas dara tramīgus varas pārstāvjus, varbūt arī tāpēc ar politiku šie pulciņi neaizraujas, drīzāk ar kopēju grāmatu lasīšanu, jautājumu izskaidrošanu, tiek rīkotas kulturālas sapulces, kuru ēnā aug un veidojas jaunlatviešu kustības aizmetņi. Arī Rīgas Latviešu biedrības aizsākums šķiet tāls no politikas – kad Somiju un Igauniju piemeklē postoša neraža, 14 rīdzinieki atsaucas Rēveles palīdzības komitejas aicinājumam, un 1868. gada 2. martā šie vīri sapulcējās „kādas restaurācijas sāņu istabā” un nolēma dibināt rēveliešus atbalstošu kustību. Aizrautība ir spēcīga, arī nākamajā dienā turpinās dalībnieku pieteikšanās. Kad izveidota „Latvijas palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem”, tā vērsās pie tautiešiem visā Latvijā, dalībnieku skaits pieaug.

Palīdzības līdzekļu iegūšanai biedrība rīkoja koncertus, noturēja priekšlasījumus un ar lieliem panākumiem uzveda Žūpu Bērtuli, kas bija pirmā latviešu teātra izrāde Rīgā. Biedrībā darbojās arī Dāmu komiteja. un, kad palīdzība kaimiņiem vairs nebija vajadzīga, biedrošanās gars tā sabangojies, ka to vairs nevar apturēt. Tika sarakstīti biedrības likumi, un pēc Krievijas iekšķīgu lietu ministera kunga apstiprinājuma Rīgas latviešu biedrības darbošanās bija atļauta. 1868. gada 22. novembrī sapulcē pieņemts kārtības rullis, ko Vidzemes gubernators apstiprināja tikai nākamā gada janvārī. Un darbu uzsāk 229 biedri ar saviem pirmajiem vadītājiem priekšgalā. Pēc gada biedru skaits jau sasniedza tūkstoti, tiesa, biedrībā iestāties varēja tikai vīrieši. 1869. gadā Rīgas latviešu biedrība sāka celt savu namu, divstāvu koka celtne pēc gada bija gatava, un sākās ļoti rosīga darbība. Tika rīkotas teātra izrādes, uzcelts piemineklis Garlībam Merķelim, biedrība sasauca pirmo vispārīgo zemkopju sapulci, notika arī Latvijas skolotāju sapulce, kuru vadīja Kronvaldu Atis.

Savu likumu 2. paragrāfā jaundibinātā Rīgas latviešu biedrība solīja tautas izglītošanu ar zinību un derīgu rakstu izplatīšanu, gan grāmatu krātuves jeb bibliotēkas iekārtošanu, gan dziedāšanas izkopšanu. Tad nu skaidrs, kādēļ Rīgas latviešu biedrība uzņēmās Pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku rīkošanu, aicinot Jāni Cimzi sagatavot krājuma „Dziesmu rota” pirmo divu daļu manuskriptus, arī Baumaņu Kārlis no Pēterburgas atsūtīja vairāku dziesmu rokrakstus. Sākās ļoti nopietni priekšdarbu svētku norisei – tika ar roku pārrakstītas notis, izsūtītas koriem. Biedrība izstrādāja svētku ceremonijas norisi, sprieda par karoga šūdināšanu.

1873. gada pavasaris Latvijā bija satraukuma pilns, jo pat līdz dziļiem laukiem bija aizklīdušas ziņas par Pirmo vispārējo dziesmu svētku rīkošanu Rīgā. Tur tikai pirms nedaudziem gadiem bija nojaukti Iekšrīgas mūri un norakti smilšu vaļņi. Uz bijušā pankūku bastiona bija uzcelts Operas nams, bet kanālmalas apstādījumi pavisam sīki. Aspazijas bulvārī nebija stalto namu, un jau aiz kanāla sākās Ārrīga. Ielās nebija ne tramvaju, ne automobiļu, vietām rēgojās smilšu laukumi un kāpostu dārzi. Kur tagad slejas Ministru padomes ēka atradās tukšs laukums, kurā laucinieki tirgojās ar salmiem un sienu. Tas lieti noderēja guļvietām dziesmusvētku dalībniekiem, kas plūda uz Rīgu, lai piedalītos Pirmajos vispārējos dziesmusvētkos, kas notika 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam …

attēlā: Dikļu dziedātāju biedrības koris 1873. gada I Vispārējos dziesmu svētkos

Raidījums top sadarbībā ar Nacionālo kultūras centru