Igo un Mārtiņa Brauna koncertprogramma "Ūdens". Par to ekspresintervija ar komponistu Mārtiņu Braunu.

(intervijas autore Sarmīte Pujēna - irliepaja.lv)

Kāda bija jūsu pirmā reakcija, kad Igo piedāvāja veidot šo programmu?

Ka es neko nedarīšu!

Kāpēc?

Loģiski. Jūtos, ka esmu daudz izdarījis, man nebija vēl nekāda materiāla, nekā redzma. Bet, kad uzzināju, par kādu tematu ir runa, sapratu, ka ūdens ir man vistuvākais elements, tas, par ko ir vērts rakstīt, vislielākais pasaules brīnums!

Tātad "Ūdens" tēma jums bija saistoša?

Tieši tā. Vienīgā saistošā. Pārējais… Nu, var pļāpāt par visko. Ūdens ar visiem saviem agregātstāvokļiem, no kurienes viņš radies, kā viņš vispār radies,  man likās vislielākais brīnums. Ūdens vienmēr ir dzīvs!

Vai atceraties, kura bija pirmā dziesma, ko uzrakstījāt?

To ir grūti pateikt. Vēl pirms Igo dzejoļiem es domāju, ka vispirms vajadzētu mēģināt uzrakstīt, kā vispār ūdens atnāca, kā radās ūdens, ka tā ir Dieva augstākā izpausme … Ar vārdu sakot, sākums – "Ūdens radīšana"  –  ir instrumentāls, un tāds tas arī palika, Igo tikai iedzied pāris frāzes. Pēc tam tālāk aiziet dziesmas un dziesmiņas… Lai gan es to uztveru kā vienotu ciklu, vienotu garu.

Izklausās nopietni. Vai ir arī jautras "Ūdens" dziesmas?

Dažādas. Cik vien dažādas var būt. Man nepatīk vienveidīga mūzika. Es nevaru paciest, ka radio… Viņiem ir "formāts". Tas ir kaut kāds pretīgs vārds! Tas māca cilvēkus zagt vienam no otra, atdarināt vienam otru. Es uzskatu, ka katra lieta, katrs dzejolis pieprasa savu atslēdziņu, līdz ar to ir dažādi gabali. Jā, protams, ir līdzplaukšķināmie gabali un ir gabali, kur var pabļaut līdzi, bet vairums ir, kur es gribēju, lai cilvēks ir mūzikas pasaulē, lai tas ir muzikāls piedzīvojums.

Savulaik ar "Sīpoliem" esat guvis "Liepājas dzintara" balvas, vēlāk bijis arī festivāla žūrijā. Vai pēc tam arī gadījies būt Liepājā?

Daudzreiz esmu bijis Liepājā. Arī uz Lietuvas pusi esmu braucis. Liepājā man arī bijušas darīšanas, jo no tēva puses man bija zeme Aizputes pusē, Basos. Mana mamma, dzimusi Hūna, ir no Liepājas, uzaugusi Liepājā, viņas tētis bija skolas direktors Liepājā, ko krievi vēlāk nomaitāja – izsūtīja. Man ir bildīte mājās, kur viņi visi kopā ar Raini nobildējušies – bija draugos. Un tas bija Liepājā.