Latvija sākas pierobežā - Zilupes novadā, kas aicina izbaudīt neskarto dabu un iepazīt vietējo amatnieku meistarstiķus: „Myusim nūvodā vyspuor ir iz dobys saudziešonu orientāti cylvāki. Kai attīstēt, kai saglobuot, kai izceļt tū, kas myusim ir. Pīmāram Zylupis zyrgu audzātova, kurā nav tradicionaluos vyzynuošonuos ar zyrgim, bet gon stuosts, kai nu moza kumeleņa izaug starptautisku sacenseibu daleibnīks,” ar vietējo aktivitāti un izdomu lepojas novada tūrisma organizatore Ilga Ivanova, atklājot, ka te pierobežā ir pat savs zirgu ortopēds „Par kuoju apkūpšonu, par viertiešonu, par daleibu dažaiduos sacenseibuos, par pošu zyrgu vierteibu  i taidu interesantu inpormaceji, kū cytur navar dabuot.” Neskatoties uz to, ka Zilupes novads ir bagāts arī ar mazām poļu muižiņām – sauktām par foļvarkām, te tiek atjaunotas labākās latgaliešu tāšu apstrādes senās tradīcijas. „Mes zynom, ka tuošu darbneica slavenuokuo iz Līgatnē, bet tur teik pīkūptys karēlejis tradīcejis. Bet Zilupī tūp tepoš atrosti Opuļu cīmā. Godus treis Juris mieģinuoje, kai bez noglom i leimis radiet autentiskus tuošu traukus. Var radēt tuošu glaznu, voi sovu tuošu stabuli.” Te top trauki ķiploku, putraimu, saldumu, sāls uzglabāšanai, paliktnīši kafijas krūzei vai pannai. Īsts meistarstiķis ir darbarīku rokturu izgatavošana. „Pīmāram nu tuosim radeitī rūkturi puorneicom ir ļūti praktiski. Vēl kas interesants pi myusim ir knipalātūs mežģīnu darbneica.”

Vienstāva un divstāvu koka mājiņas ar smalkām kokgriezumu mežģīnēm rotātiem aizvirtņiem pie logiem šaurajās mazpilsētas ielās, savdabīgi vārti un durvis, ugunīgi sarkanu ķieģeļu ēkas, saglabājies bruģis - tāda ir Zilupes robežpilsētas - Ludzas vēsturiskā centra apbūve, ko vietējie ir apņēmības pilni saglabāt. „Tān Ludzai pīšķierts Ludzys vacpylsātys statuss i myusu vacpylsātā ir dižen daudzi nūlaistu muoju, kū vāg restaurēt un restaurēt atbylstūši Latgolys tradīcejom,” stāsta biedrības "Senpilsāta" vadītājs Ēriks Kondrāts. "Pīmāram tī poši lūgi, pi myusim Ludzā ir rakstureiga lūgu aiļu sešdaleigs dalejums. Žūgi, kas rakstureigi vysai Latgolai, nūslāgtī pogolmi, durovys. Ludzai toža itymā lītā bie dīzgon rakstureigi, ka īeja beja nu īlys pusis ar taidu šmuku nūjumeiti izveiduotys. I mes tai pamozam gribim atjaunuot vacpylsātu vysmoz taidā izskotā kai tys bie 19.gosymtā.”