Šo brīvdienu smeldzīgo rudens noskaņu ir vērts izdzīvot dzejā, dejā un vēstulēs Preiļu novada Aizkalnes tautas namā, kur iecerēts vēl nebijis pasākums: „Laikmetīgās dejas izrāde. Raiņa Aspazijas vēstule un sarakste, izruodis nūsaukums „Viens un divi” poētiskuos dejis traģedeja. Doncuos apvienības „Ārā”, tei ir Olgys Žitluhinys modernuos dejis apvīneibys doncuotuoji,” teic Raiņa muzeja „Jasmuiža” vadītāja Solvita Brūvere. Izcilā latviešu dzejnieka jaunu dienu zeme izvēlēta par vienīgo vietu Latgalē, kur tiks izdejot Raiņa un Aspazijas stāsts vēstulēs. „Tys byus tikai Jasmuižā. Tīši bolstūtīs uz Raiņa i Aspazejis vēstulem veidota šei poētiskuos dejis traģēdeja. Dīz gon oriģināls veids kai pasnīgt Raiņa i Aspazejis attīceibys, jūs saraksti.”

Tepat var izstaigāt arī takas, ko savulaik minis izcilais latviešu dzejnieks „Pats autentiskuokais Jasmuižā ir doba, tuos ākys, jū myusu ekspozīcejā dīgon moz ir tūs autentiskū prīkšmetu.Šite iz golda var redzēt Raiņa dzejūļu kladeiti i jam divis pīderiejušuos līteņis nu jauneibys laikim, tī ir foto rāmeits un tintneica.” Jasmuižā apskatāma arī viena no plašākajām Latgales keramikas kolekcijām Latvijā. „Te mes pīduovojam nu muzeja kruojuma dažidus keramiķu darynuotūs prīkšmetus. Suokūt nu senuokajim saimnīceibys traukim un leidz pat 21. gs. suokuma autorim, pošlaik myusim ir izlikti tīši vacmeistaru dorbi.” Kolekciju veido ap 2000 keramikas priekšmetu – dekoratīvi un praktiski, glazēti un vienkārši, lieli un pavisam mazi.  Īpašs eksponāts ir restaurētā podiņu krāsns, kura ir vienīgā šāda veida paša keramiķa darināta podiņu krāsns ne tikai Latgalē un Latvijā, bet, domājams, visā pasaulē.

Savukārt Riebiņu novada Silajāņos brāļi Viktors un Oļegs Boļšakovi izveidojuši seno spēkratu un dažādu sadzīves priekšmetu kolekciju: „Sākās tas viss 91. gadā, ieraudzīju septīto “Moskviču”, un ar to viss sākās, tad man darba biedri televizorus atnesa, radio. Vienkārši patīk šitā lieta,” stāsta Oļegs, norādot, ka kolekcijā šobrīd ir ap četrdesmit transportlīdzekļiem, bet to skaits ik pa laikam papildinās. „Agrāk par mani smējās: “Oi, ko tu ar viņu darīsi, kāpēc pirki?”. “Volgu” no Kaunatas nopirku no skolotāja, atbraucu, saka: “Kāpēc tev vajag, ko tu ar viņu darīsi?”, tagad, kad sataisīta brauc. Visi saka:”Kur tu dabūji?’’ Savukārt Viktors norāda, ka katra transportlīdzekļa remonts ir kā izaicinājums, kas nu jau kļuvis par dzīvesveidu „Motorollers viņš ir no rūpnīcas, trīs kilometri nobraucis un četrdesmit gadus nostāvējis garāžā, nav darbināts. Ļoti rets eksemplārs. Vienkārši nevarēja viņu iedarbināt, viņu atstāja un stāvēja. Interesē mums tās lietas, katrai mašīnai kaut kāda sava aura. Ja paņem visas ārzemju mašīnas, viņas vienādi brauc, šeit katrai savi knifiņi, interesantas lietas, kaut kādi kloķi. Tas iedvesmo vairāk.”