Ja Jums radusies iespēja izrauties no ikdienas rūpēm, pieskarties Latgales nepieradinātajai dabai un iemācīties ko jaunu, aicinām piestāt Viļānu novada Dekšārēs Obelišku fermā, kur šogad jau trešo  gadu zels kaņepes. „Te ir lauciņš un tur, mums šogad divi lauciņi, kopā pushektārs, izklausās maz, bet ar rokām to visi sadarīt nav galīgi maz,” izrādot savus vēl ar sējas kaņepēm neapsētos laukus stāsta Obelišku fermas saimnieks Andris Višņevskis. Latvietis Andris un portugāliete Debora ir atraduši simt un vienu veidu, kā dzīvi vecā Latgales sētā vairāk nekā 200 kilometru attālumā no Rīgas padarīt interesantu sev un citiem. „Piedāvājums pašreiz ir visnotaļ plašs, tā lai mēs būtu pieejami dažādām vēlmēm, tas ko cilvēks grib, bet tas viss grozās ap kaņepēm." Bet šķiet būtiskākais Obelišķu fermā Dekšārēs ir dvēseliskums, atvērtība, vienkāršība, skatījums nākotnē, spēja dalīties zināšanās un pieredzē.

Ar 25 gadus ilgu pastāvēšanas pieredzi turpat netālāk esošajā Viļānu mazpilsētiņā var lepoties arī amatnieku tirgus. „Principā tī kai svātki pilsātai cylvāki atīt, amatnīki ar sīreņim, daudz kū. Cylvāki šudiņ ir tik raduši var pasabreinēt. Produkceja, kas nav depo voi Maksimos, kur var atbraukt iz Viļānim un tū nūpierkt,” tirgus idejas aizsācējs Juris Tučs amatnieku tirgu šobrīd uzskata par Viļānus raksturojošu elementu, katra mēneša otrajā svētdienā pulcējot vienuviet ap pustūkstoti tirgotāju no visām Latvijas pusēm un tuvākajām kaimiņzemēm. „Ja šite atvad Tev pi muojom skaistu dasys lunķeiti žuovātu muojis, speķa gabaleņu, kas izkiust mutē, maizeiti, garšeigs aleņš, kuru veikalā nanūpierksi, deļ Viļānim tys ir īguvums.”

Savukārt ieguvumu dvēselei rīt var gūt Rēzeknes novada Lūznavas muižā, kur koncertu "SilDies" piedāvās Laima Jansone un grupa „Rūnas”, turpina pasākuma organizators Jānis Mežinskis „Šis koncerts sildies myusu sirdis, siļdeis dvieselis i pats vuords „sildies” ar lelū burtu Dies. Kūklēs byus saruna ar klusumu, tei ir klauseišonuos, īsaklauseišonuos. Byus gon improvizācejis, gon kompozīcejis, kas balsteitys tradicionaluos muzykys meleodejuos nu Laimys pusis. Plānojam arī kūkļus sapēli ar Laimu, jo myusu muzikālī mekliejumi balsteiti latvīšu, latgalīšu tradicionālajā tautys muzykā.” Bet tieši pirms koncerta –plkst. 13 literārā saruna par rakstīšanu, uzdrīkstēšanos veidot, mainīties un iedvesmot ar izdevniecības “Žurnāls “Santa”” galveno redaktori Santu Dansbergu-Anču.