Šajās brīvdienās aicinām iepazīt reģiona ziemeļu malu – Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Upīti, kur tieši sestdien septiņos vakarā notiks mīlestības dzejas un dziesmu festivāls „Upītes uobeļduorzs”, ko pirms 16. gadiem iedibināja latgaliešu literāts, novadpētnieks Antons Slišāns un, ko tagad turpina dzejnieka dēls Andris Slišāns „Septembris ir dzejas dzīnu mieness, i tūreiz jis izdūmuo, kai pīsasiteit jaunīšus, ka grupas dalīk kluot i aizguo, nu suokuma man pošam lykuos jūceigi, kai tys byus, ka dzejnīki, bet klausuos cylvāki”. Andris Slišāns ir saglabājis festivālu kā ikgadēju latgaliešu satikšanās reizi un turpina tradīciju, ka katram māksliniekam vismaz viena dziesma vai dzejolis jāizpilda latgaliski, bet pārsvarā festivālā latgaliešu valoda skan gandrīz simtprocentīgi. „Kotru godu leidzeigi, bet sovaiduok vyss nūteik, leidzeigi ir tys, ka dzeinīki i grupas, dzīd latgaliski. Tagad ir tuo, ka myusim pārn bie vairuok nakai šūgod, bet myusim laika ir par moz. Nakts par eisu. Muzikaniti i dzejnīki to iztur, bet dzejnīki nūgurst. Šūgod ar īpašū gostu Renaru Kauperu ir 13 dzīdūšī muokslinīki i septeņi ailinīki. Saprūti, ka tū navar puortraukt, bez tuo i Upeitei koč kas pzuss i gon vysai Latgolai pazusts vīna īspieja, kur vysim latgalīšim sastikt. Jū jis tūmār vacuokais latgalīšu festivāls.”

Savukārt turpat netālu esošajā Kārsavā svētdien tradicionālā tirgus diena „Byuteibā tei tradīceja myusim ir vairuok kai 190 godus, Grāfs Šadurskis Kuorsovys mīstam atļuove organizēt tiergus i nu tuo laika mes doram tū lītu, ” stāsts Kārsavas novada pašvaldības pārstāve Inese Krivmane, piebilstot, ka nopirkt var visu ko sirds kāro „Uhhh, kluosts ir cīš boguoteigs. Ja suok īt nu kuorsovys muzykuos školys pusis, tod vyss suokās ar pučem, tod gon muojrožuotuoji, gon krāmu tirdziņš, vyss īspiejamais ir atrūdams, gon vādaru paprīcēt, gon acss, var atrast interesantys lītys i satikt cylvākus, izbaudiet tierguošonuos muokslu”.  Savukārt Malnavas „Dzīļu” maiznīcas saimniece Aina Barsukova saglabā un daudzina latgalisko kultūras mantojumu, cepot maizi gan  tradicionālajā lauku krāsnī pēc sentēvu receptēm, gan izveidojot jaunu un mūsdienīgu garšu buķeti Latgales maizei. „Maizi capu bīži i dažaidom gaumem i rudzu maize ir vīns nu taidim pamat, i munuos muojuos i rudzu maizi es capu līkūt kluotyn bryukliņu īvuorejumu. Es atcerūs, ka muna māma, kod struoduo Kuorsovys maizis captuvē cepe maizi ar pavidlu, nu krīvu volūdys, ar īvuorejumu i nu tuo laika asmu tū atceriejusēs, tei bryukline īdūd taidu lobu garšu vydā.” Vēl esot Kārsavas pusē ir vērts izstaigāt skaisto mazpilsētiņu ar divām baznīcām, atrast Hitlera bunkuru, izzināt šmakovkas tapšanas procesu un ar sirdi un dvēseli izjust mežu, izstaigājot dabas parku „Numērnes valnis”.