Daugavpils cietoksnī šajās brīvdienās valda aristokrātiska spozme - zeltīta kariete, visgreznākie un izsmalcinātākie tērpi, pusgadsimtu senas dejas un iespēja vēlreiz sajust Krievijas cars Pētera I un viņa sievas Katrīnas I, Daugavpils pusē dzimušās Martas stāstu „Vēsture ļoti interesanta un tas ir sākums šim stāstam, ko mēs Daugavpilī caur mākslas valodu stāstam cilvēkiem aicinām ballēties iejusties tanī saviesīgajā dzīvē,"  stāsta Martas balles pasākuma mākslinieciskā vadītāja Līga Čible. „Vasaras dārzs tā kā Pēterburgā, būs mākslas stūrītis, mācīs dejas, būs dzīvās skulptūras, meitenēm būs iespēja mācīties, kā jājūtas princesēm. Zēniem mācīs karamācību, kā viņiem jāuzvedas, kareivīgiem jābūt.” Bet Martas balles kulminācija ir caru pāra sagaidīšanas parāde-karnevāls un pati grandiozā masku balle, kurai gatavojušies teju visi Daugavpils kolektīvi „Tas notiks Rotko centra pagalmā. Tur būs gan balets, gan operdziesmas, gan izgaismota skatuve, būs arī vēsturiskais salūts un arī uguns skulptūras.”

Ja Daugavpilī laiks būs atgriezies 300 gadus tālā pagātnē, tad Latgales šarmantajā mazpilsētiņa Dagdā - vērsts ar skatu nākotnē- festivālā „Apskauj mani, māmuliņa” vietējie un pārrobežu ciemiņi savus talantus izdejos, izdziedās un demonstrēs fantāziju lidojumu tērpos, turpina pasākuma organizatore Marija Mickeviča „Piec guojīņa suoksīs myusu svātku apmāram 3 stuņdu garais koncerts i nūtiks ģimeņu gūdynuošona. I vīns nu centrālajim nūtykumim pasuokuma laikā mēs veiduosim vierteibu kūku i kotrys cylvāks pats ir vierteiba i mieginosim izveiduot kūku nu tom vierteibom, kas ir kotrā kolektīvā.” Un kā vērtība būs apskatāms arī Dagdas novada iedzīvotāju darinātais paklājs: „Apmāram 40 metru gars pakluojs, kas taiseits nu mozim 40x40 gabaleņim, vyss par Latvejis tematiku.” Un visu piecu gadu garumā neatņemama festivāla sastāvdaļa, iespējams viens no saistošākajiem un neparedzamākajiem ir jauniešu darināto tērpu modes skate „Pījimsim Smorgoņai byus mūdis skate i vīns nu tārpim byus modelāta ar Smorgoņis barankom par tū ka jim ir taidi baranku svātki."

Savukārt Balvu novada Bērzpilī līdzpaņemtās barankas lieti noderēs 3,5 km garā pārgājienā, kura laikā varēs izzināt Lubāna mitrāja dabas bagātības un vērot norises dabā Ičas upes palienē „Pīsadaleis dobys aizsardzeibys puorvaldis speciāliste Regīna Indriķe, kura guojīņa laikā pastuosteis par dobys vierteibom i kas mīt Lubuona mitruojā, izvess spēlis”, stāsta Bērzpils pagasta kultūras darba organizatore Anna Kriviša, piepilzdama, ka Lubāna klānos varēs baudīt arī spēka biezputru un smelties dabas enerģiju  „Puorjam taida vīntuleibys sajiuta, ka apkuort cylvāku vyspuor nav, tikai doba, putni, atsaslēgtīs nu vysa.” Bet izturīgākie pārgājiena dalībniekiem vēl būs iespēja, gan pasportot, gan izbaudīt īstu zaļumballi netālu no leģendām apvītā Vārenas kalna „Pussešos byus svātku koncerts, kam sekos zaļumballe i pusnaktī svātku salūts. Deļ kam Varenis kolns ir varenis kolns – leģendys vāsta, ka tī ir bejus bruņinīku pils, vīna nu varenuokajom apkuortnē un ūtrys variants, ka tī ir apglobuoti zvīdru īkaruotuoji vyduslaikūs.”