Dziesminieks Vinsents Kūkojs šogad 7.-9.augustā Jaunpiebalgas ekosaimniecībā "Lielkrūzes" notiekošajā Vislatvijas Dziesminieku saietā, šķiet, būs vienīgais, kas pārstāvēs Latgali, savas dziesmas izpildot Jauno dziesminieku koncertā.

Tomēr es Vinsentu negribētu dēvēt par jauno dziesminieku, tā vietā piedāvājot viņu nosaukt par vēl neiepazītu dziesminieku.

Un tam ir pamats, jo viņa pūrā ir gana daudz dziesmu - gan neformālā gaisotnē piefiksētu, gan Ata Auzāna studijā ierakstītu. Arī muzicēt Vinsents ir sācis vēl studiju laikā, par savu dziesmu pamatu izvēloties ne tikai paša tekstus, bet arī dzeju - gan tēva Antona Kūkoja, gan citu dzejnieku sacerētu.

Tomēr galvenais ir Vinsenta attieksme pret dziesmām, to radīšanu un sūtību un ne velti dziesminieks Dinārs Gulbis pēc raidījumā noklausīšanās man atsūtīja ziņu "Viņš ir Dziesminieks ar lielo burtu". Ieskatam dažas sarunā izskanējušas Vinsenta Kūkoja atziņas:

Ja sāk dzīties pēc popularitātes, tad var pazaudēt sevi. Pazaudēt sevi - tas nav tas, ko grib dvēsele!

Ja Tu izsaki kādu tēzi, ja Tu liec klausītājam par to domāt - tas ir nostrādājis! Pat ja cilvēks nepiekrīt, viņš dziesmu ir sadzirdējis un tas nav veltīgs darbs!

Ir gadījies tā - nolemju dziedāt vienu dziesmu, bet uzkāpju uz skatuves un nodziedu citu... Ja Tu esi dziesminieks, Tev jābūt saskarsmei ar publiku! Tur ir tas smeķis, ka vari visu izmainīt un izpaust savas emocijas, tādas, kādas Tu gribi.

Dziesminieks grib izgriezt savu dvēseli ārā un otram cilvēkam parādīt, ko viņš ir radījis!

Raidījumā izskan Vinsenta Kūkoja izpildītās dziesmas "Nagribi, nadzirdi", "Sopa" ar Antona Kūkoja dzeju, kā arī ar Laimoņa Vāczemnieka dzeju tapusī "Pēdējā kauja".