Esmu rīdzinieks no dzimšanas, tāpēc zinu, ka katram pilsētas rajonam ir savas skaņas - ja Vecrīgas ielās un laukumos atbalsojas gājēju smiekli un klaigas, tad Pļavnieku masīvs man ir palicis prātā ar mašīnu signalizācijas gaudām daudzstāvu mājas pagalmā.

Tomēr pilsēta var skanēt arī tai veltītā dzejā un te nepārspējams ir nākamās nedēļas jubilārs Aleksandrs Čaks, kura dzejas rindas pirms septiņiem gadiem es izdzirdēju apvienības PILSĒTAS SKAŅAS izpildītajā "Mīlētāja dziesmā".

Šo gadu laikā apvienība ierakstīja dažas dziesmas un piedzīvoja vairākas sastāva maiņas un šobrīd PILSĒTAS SKAŅĀS dzied Zane Bratuškina, basu spēlē Rihards Gēcis, pie bungām ir Rihards Špacs, bet apvienības dibinātājs ir viens no latviešu hip-hopa aizsācējiem Žaks Bernarts (šeit varat noklausīties pirms pusotra gada ierakstīto sarunu ar Žaku par viņa hip-hopa daiļradi):

Ideja radās pirms septiņiem gadiem, paņemot rokās Čaka dzejas krājumu - dažu dienu laikā radās vairākas dziesmas, tomēr tās nebija hip-hop žanra dziesmas, tāpēc dzima doma savākt minimālistisku "dzīvās mūzikas" sastāvu - ģitāra, bungas, bass un vokāls.

Interesanti, ka PILSĒTAS SKAŅU dziesmās ir dzirdams sievietes vokāls, jo līdz šim bija ierasts, ka Čaka dzejai ir jāskan vīriešu izpildījumā:

Tiešām, Čaka dzeja ir rakstīta no vīrieša skatupunkta, to izpildot sievietei, rodas tāds psihodēlisks moments - tomēr iespējams, ka mūslaiku radošajās izpausmēs psihodēlijas nedaudz pietrūkst...

Raidījumā izskan apvienības PILSĒTAS SKAŅAS dziesmas "Nomaldījies" un "Pētera tornī" un abās ir dzirdama teju pirms 100 gadiem tapusī Čaka dzeja - kas ir tās vērtības, kas tai ļauj skanēt arī šodien?

Lasot šos dzejoļus, es saprotu - laiki mainās, pa ielām braukā citādas mašīnas, bet cilvēks savā būtībā, savās izpausmēs un uzvedībā, ilgās un sajūtas - viņš nemainās! Tieši tāpēc šie dzejoļi nav novecojuši...

Tomēr PILSĒTAS SKAŅU dziesmās neizskan tikai Čaks - apvienības repertuārā ir dziesmas ar Eduarda Veidenbauma un Jāņa Ziemeļnieka dzeju, ir skaņdarbs ar mazāk zināmā Eduarda Šmita-Biroja dzeju un mūziķi sola arī turpmāk pieturēties pie latviešu klasiķu darbu izmantošanas, tā kā atliek tikai gaidīt jaunus ierakstus!