Dziesminieces Helēnas Kozlovas tikko izdotā trešā soloalbuma "Tāluma tuvumā" vāciņā ir lasāms, ka "dziesmas ir ierakstītas pirms padsmit gadiem" un man patīk šis formulējums - tajā nav māksliniecei nepiestāvošas grāmatvediskas sīkumainības, bez tam - laba dziesma stāv pāri laikam, tā nenoveco!

Tomēr albumā ir ne tikai dziesmas - diskā ir rodama vokalīze "Ieaijā", ir ar albuma skaņu režisora Laura Vorslava sintezatoru iespēlētais skaņdarbs "Man patīk", ir arī kopā ar "skaņu mednieka" Voldemāra Johansona spēlēto vargānu un didžeridū ierakstītais "Impro", kuru noklausīties albuma īpašniekiem iesaka arī pati Helēna, kā arī divi Tāļa Timrota studijā ierakstīti klavierskaņdarbi "Valsis" un "Trauksme", kas skanējumā atgādina 1999.gadā Jaunajā Rīgas teātrī ierakstītajā albumā "Stāsti" rodamos.

Es gribēju, lai albumā ir ne tikai "dziesminiecisms"...

Interesanti, ka savulaik esot tapuši ap trīsdesmit skaņdarbiem, tomēr "kopā sadzīvojuši" un albumā iekļauti vien vienpadsmit - tomēr pārējos deviņpadsmit ierakstus Helēna sola ievietot kādā mūzikas lejuplādes servisā, tur tikšot ievietoti arī abi viņas savulaik kasetēs izdotie soloalbumi "Saule tunelī" un "Stāsti", kā arī kopā ar LEVĪTIEM ierakstītais disks "Tavi vārdi".

Albums „Tāluma tuvumā” man šķiet kā pagātnes spogulis, kā neiztraucēts tā laika cilvēku un vietu nospiedums - tā vairāki albuma skaņdarbi ir ierakstīti leģendārajā Jūrmalas pasaku mājā "Undīne", kurā pusgadu ir pavadījusi arī Helēna:

Tā ir mistiska vieta, savos saldajos divdesmitajos es tur piedzīvoju visdažādākās iedvesmas, man patika būt tur vienai, kad neviens aiz sienas netraucē ar žāvām, krākšanu vai kašķiem!

Tas ir tas radošais process - ir brīvība, telpas brīvība, neviens netraucē, neviens netaisa sviestmaizes, nekas sadzīvisks Tevi nenomāc...

Pasaku mājā "Undīne" ir ierakstīta arī viena no retajām Helēnas dziesmām ar dzejnieku dzeju - tā dziesmā "Augsto kalnu miglā" izskan Kārļa Skalbes dzejolis, kuram Helēna ir nejauši uzdūrusies kādā bērnu grāmatā. Vēl albumā ir rodama vienīgā Helēnas dziesma angļu valodā "Shine", kuras teksts pie mākslinieces ir atnācis intuitīvi. Tomēr pēdējos gados viss esot mainījies - ja agrāk melodija un teksts ir radušies kopā, tad tagad "teksti nenākot, nākot melodijas":

Varbūt, ka man vairs nav ko teikt, jo ir diezgan daudz pateikts... Vispār šobrīd es jūtos diezgan izsmelta - es došos ceļot!

Lai arī instrumentālā mūzika var būt pašpietiekama, daudzi Helēnas daiļradi ir iemīlējuši dēļ dziesmu teksta, dēļ vārdu spēlēm - tā man aizdomāties lika dziesmā "Tās būs tās ilgas" rodamā vārdu spēle "viss ir vienkārši un viss vienkārši ir". Lai arī pati Helēna šodien uzskata, ka "viss ir nevis vienkārši, bet ar jēgu", tomēr vārdu spēles viņai tīk joprojām:

Es esmu vārdu spēļu lietotāja, vārdu spēles pie manis nāk, jo man ir spilgta asociatīvā domāšana - man ļoti patīk vārdu spēles!

Raidījumā izskan Helēnas Kozlovas skaņdarbs "Man patīk", klavierskaņdarbs "Valsis", "Šūpuļdziesma" un "Tās būs tās ilgas", kā arī pašas Helēnas izdomātā valodā iedziedātā "Serafafa verandā".