Juris Simanovičs ir Latvijas andergraunda mūziķis un, lai gan sarunas gaitā mēs tā arī nespējām definēt, kas tad īsti ir andergraunda vai alternatīvā mūzika, daudz par to pasaka paša Jura viedoklis par popmūziku, kas ir pausts viņa otrā soloalbuma "Kā samierināties ar savu nenozīmību" pēdējā - piecpadsmitajā dziesmā "Apsūdzība funkcionālismā":

Lai cilvēkiem ir ritms, pie kā dejot,

Un ko paklausīties, mājās ejot,

Ko uzlikt fonā gatavojot un

Ko citēt, gudri pajokojot.

Tā, protams, ir ironija, jo Juris neslēpj, ka mūziku raksta pirmkārt jau sev un tāpēc nebaidās, ka klausītāju atgrūdīs iegrimšana nenozīmīgās detaļās vai jaunas formas meklējumi - viss tas, ko dēvē par iziešanu ārpus popmūzikas komforta zonas.

Gribētu cerēt, ka es klausītāju komentārus neņemu vērā, bet kaut kur viņi nosēžas un veic kaut kādas izmaiņas, ietekmē mani...

Jau minētajām sīkajām detaļām Jura dziesmās ir liela nozīme - tās nevar uztvert pēc pirmās noklausīšanās, bet tās iegūst paliekošu nozīmi dziesmas garšā pēc to sadzirdēšanas - tā dziesmā "DJ Grēks" minēta svētā Rožupes Ofēlija, kas man uzbūra katoļticīgās Latgales atmosfēru - Līvānu novada Rožupi, kur šmakovku salietojušies brašuļi nosituši "pirmo puisi ciemā", uz kura bērēm sanākušie onkuļi ar Bībelēm padusē "pīpē zāli, kas kādreiz bija zaļāka".

Savukārt skaņdarba "Pastāsti lodei" varoņi tiekas Ģertrūdes ielā, kas Jurim kā rīdziniekam no dzimšanas šķitusi pieminēšanas vērta:

Man Rīga ir svarīga un šī nav pirmā reize, kad dziesmā parādās konkrēta vieta vai iela - nav tik daudz tās vietējās mūzikas, Rīgas mūzikas!

Rīga joprojām ir arī galvenais alternatīvās mūzikas centrs - un tāda tā bija arī divitūkstošo gadu sākumā, kad Juris ar savu apvienību BĒRNĪBAS MILICIJA, kā arī apvienības MSK un DUN DUN sastādīja leģendārās mūzikas ierakstu izdevniecības "Tornis" pēdējo iesaukumu.

Tomēr šīs grupas bija un ir zināmas vien šauram cienītāju lokam - gan toreiz, kad aiz tām nestāvēja tolaik varenās mūzikas izdevniecības ar saviem resursiem, gan šobrīd, kad mūziku var ierakstīt mājas apstākļos un publicēt internetā. Iespējams, par iemeslu tam ir muzicēšana savam priekam un neizdabāšana mainīgajai popmūzikas modei:

Robeža starp andergraundu un meinstrīma scēnu izplūst ar katru gadu vairāk un vairāk, tomēr popmūzika pelna un andergraunds nepelna? Es nezinu...

Tomēr iespējams, ka netveramā robeža starp popmūziku un andergraundu Jura gadījumā ir viņa dziesmu tekstu novilkta - vairums no tiem ir ieturēti danse macabre estētikā, kas Latvijas klausītājam nav īsti pieņemama - tā Jura dziesmas "Pilsoņi dusmojas" galvenā tēma ir pašnāvība:

Ko darīsi, rīkle, ja es tevi pārgriezīšu?

Un tu, kakl, kad sarksi

un svīdīsi slīdošā mezgla apkampts?

Vai jums būs ko iebilst, vēnas,

kad žiletes cirstas, pareizā virzienā,

dosiet pasaulei sarkano sulu?
 

Jāzina, ka šī dziesma esot tapusi kā "joks, kas balansē uz sliktas gaumes robežas" - dziesmas ievada saldeni salkano ģitāras partiju Jurim radusies vēlme sabojāt ar smagu tekstu, kas veiksmīgi arī izdarīts. Savukārt vēl vienas dziesmas - "Jaunas asinis" vēstījums un muzikālā estētika man sasaucās ar DEPECHE MODE teju pirms trīsdesmit gadiem tapušā skaņdarba "Fly on the windscreen" ievadrindām "Death is everywhere" - nāve ir visapkārt:

Skumjas ir daļa no dzīves! Ja Tu klausies priecīgas dziesmas brīžos, kad nav īsti labi, tās šķiet griezīgas un ir sajūta, ka kaut kas ir absolūti nepareizi...

Tomēr tieši dziesmu teksti Jura klausītājus piesaista visvairāk - tik ļoti, ka apmēram piecdesmit no viņiem iesaistījās albuma producentes Ļenas Smelovas organizētajā crowdfunding jeb "pūļa finansēšanas" kampaņā, ziedojot dažas stundas un savus rokrakstus kādas datorprogrammas izstrādei, tā savācot kompaktdiska un vinilplates izdošanai nepieciešamos līdzekļus. Plate esot gaidāma septembrī, bet izdotos kompaktdiskus ir velti meklēt pārdošanā, jo nelielais metiens ir izpirkts vienas dienas laikā, tā diskam nodrošinot jau aizmirstā deficīta statusu, tāpēc albumu šobrīd varat baudīt vien Jura Simanoviča Bandcamp vietnē.

Albums ir iekarojis arī alternatīvās mūzikas cienītāju atzinību - ir tapušas atzinīgas recenzijas žurnālam Veto, portālam Satori, Jura disku iesaka arī Delfi, bet mūsu kolēģu - RadioNABA TOP 10 dziesma "DJ Grēks" ieņēma pat pirmo vietu!

Tas ir glaimojoši, tas ir pārsteigums! Grūti pateikt, vai tie ir lieli panākumi, bet patīkami tas ir noteikti, jā.

Jura Simanoviča dziesmas varēs dzirdēt arī dzīvajā, koncertos septembrī, kas notiks par godu vinilplates izdošanai:

Ar grupu mēs esam saspēlējušies - tajā ir divi dalībnieki no apvienības NĒ un viens no MSK... Pie albuma skanējuma koncertos nepieturēsimies, mēs spēlējam, lai pašiem - un arī klausītājiem nebūtu garlaicīgi!