Labas grāmatas pazīme - tā ātri vien tiek izlasīta no vāka līdz vākam. Tiesa, šobrīd es vairs neatceros, cik vakaros es "apēdu" Jāņa Joņeva grāmatu "Jelgava 94", bet šķiet, ka tie bija kādi divi vai trīs.

Tad arī radās doma rakstnieku uzaicināt uz sarunu un pēc mūsu tikšanās grupas SIGMA debijas albuma prezentācijas koncertā sarunājam tikšanos - tās rezultāts ir dzirdams šai intervijā, kuras pirmajā daļā Jānis stāsta par deviņdesmito gadu Jelgavu un smago mūziku, par to, kas šai grāmatā uzrunā jaunākus un vecākus lasītājus, un par to, kā mīlēt pilsētu, "kurā nebija ko redzēt", lai gan pēdējos gados Jelgava ir kļuvusi skaistāka un kādos pilsētas svētkos ir bijusi pat iespēja doties pa Jāņa Joņeva takām - tiesa, kautrība liegusi pašam rakstniekam piedalīties šai gājienā :)

Sarunas otrajā daļā, pirms kuras izskan Jāņa augsti novērtēta FRAILTY koverversija grupas MONRO deviņdesmito gadu skaņdarbam "Lūgšana", rakstnieks atzīst, ka kopš grāmatā aprakstītā laika ir mainījies ne tikai viņš pats, jo mūzika viņa dzīvē ieņem mazāku lomu nekā deviņdesmitajos -

varbūt vaina ir tajā, ka toreiz jau tie nervi bija daudz jutīgāki, manas ausis toreiz bija jaunākas, arī sirds - varbūt tāpēc mūzika tā trāpīja,

bet ir mainījusies arī pati mūzika, kas deviņdesmitajos bijusi "nepiejaucētāka", par piemēru minot leģendārās AURORAS nesenos atkalapvienošanās koncertus, kas spējuši vienot dažādas paaudzes.

Intervijas noslēgumā izskan ansambļa MANTA jaunākais ieskaņojums "Kas ir Šlāpins?" - tas rodams albumā "Buržuāziskās filozofijas marasms", uz kura vāka lasāms arī Jāņa Joņeva vārds - lai arī mūzikas instrumentus spēlēt viņš tā arī neesot iemācījies, šai albumā Jānis piedalījies ar filosofisku referātu.