Valmieras puses dziesminieks Mikus Frišfelds ģitāru sācis spēlēt sešpadsmit gadu vecumā, pirmo soloalbumu "Egoland" ieskaņojis angļu valodā, bet otrais un šobrīd pēdējais ar nosaukumu "Indiāņu vasaras" vectēva pirtiņā Raunā tapis pirms trim gadiem.

 Šis albums arī ir "vainojams" pie Mikus pārtapšanas par dziesminieku - tajā rodamos skaņdarbus viņš ieskaņojis ar dažādiem instrumentiem, bet koncertos dziesmas izpildījis vien ģitāras pavadījumā, par šādu muzicēšanu pajokojot:

dziesminieki ir tie, kuriem nav draugu un tāpēc viņi spēlē vieni paši!

Uz Vislatvijas dziesminieku saieta skatuves Mikus šogad kāps jau trešo reizi un vaicāts par gaidāmo repertuāru, viņš sniedz filosofisku atbildi -

es izmantošu vecu triku - no sākuma likt smieties un pēc tam - domāt!

Smejamies, smejamies - par ko tad mēs smejamies?

Pasmiešanās par ikdienas situācijām ir atrodama daudzās Mikus dziesmās, bet pats dziesminieks uzsver, ka tas ir tikai viens no dziesmu slāņiem:

dziesmu tēlu sistēma ir ļoti ikdienišķa, bet man labpatīk domāt, ka tur ir vairāki slāņi. Tas pirmais līmenis ir uztverams burtiski un viņš arī strādā, bet es cenšos, lai ir arī kas dziļāks...

Tas lielākais prieks ir tad, ja dziesmas simbolu sistēma ļauj vēl vienu, divus slāņus atklāt!

Mikus ir viens no tiem retajiem latviešu dziesminiekiem, kas sacer dziesmas arī krievu valodā - tas ir noticis Ukrainas notikumu ietekmē:

nedēļas laikā bija kādas četras, piecas dziesmas,  - Tu ņem ģitāru un spēlē un nāk teksts krieviski...

Iespējams, jēdzīgākā dziesma, kādu esmu šobrīd radījis, man ir krievu valodā - domāju, ka to nospēlēšu arī Lielkrūzēs. Sajūta pēc dziesmas atskaņošanas tiem, kam šo dziesmu esmu rādījis - klusums un tad - nu jā, nu jā...

Mikus tuvākā laika plānos bez uzstāšanās Dziesminieku saietā ietilpst arī dziesmu programma krieviski un pēc tam arī latviski - gaidīsim!

Sarunā izskan Mikus Frišfelda albumā "Indiāņu vasaras" atrodamā dziesma "Mazi, mazi", kā arī pagaidām neizdotā "Laid mani ārā, mammīt".