Kas albumā "Celīs, bruoļ" vieno Renāru Kauperu, Jāni Aišpuru, Valteru Frīdenbergu un Kārli Kazāku ar Ēriku Zepu, Daini Skuteli, Artūru Uškānu, Ati Auzānu un vēl teju simtu mūziķu?

Tās ir šai albumā skanošās dziesmas latgaliešu valodā, tā ir cieņas izrādīšana 1917.gadā Rēzeknē notikušajam kongresam, kurā tika lemts par Latgales pievienošanos vēl tikai topošajai Latvijas valstij - un tie ir šī albuma producenti Guntis Rasims un Arnis Slobožaņins, kuru raidījuma "Atveriet, te dziesma" klausītāji līdz šim ir iepazinuši kā Daugavpils grupas DABASU DUROVYS līderi.

Saruna ar Arni ierakstīta viņa dzīvoklī Daugavpilī vēl pirms Latgales kongresa simtgadei veltītajiem pasākumiem un tās laikā Arnis atklāja, ka divpadsmit dziesmu albums tapa rekordīsā laikā - no Gunta Rasima idejas līdz albuma izdošanai pagāja vien pusgads! Tā laikā tika piesaistīti albuma finansiālie atbalstītāji, žūrija Gunta, Arņa un Artūra Uškāna sastāvā atlasīja populārākās latgaliešu dziesmas, tika pieaicināti mūziķi, aranžētas un ierakstītas dziesmas un CD formātā izdots pats albums, kuru interesenti bez maksas varēs iegūt, piemēram, jūnijā gaidāmajos Latgales Dziesmu svētkos.

Raidījumā izskan deviņas albuma "Celīs, bruoļ" dziesmas - "Pīmin, bruoļ", "Tuoli dzeivoj", "Kur gaismeņa", "Screen", "Pusnakts triādis", "Skaidra volūda", "Rūžeņa", "Vysskaistuokajai meitiņai" un "Babeņa", kuras autors ir Čehijā pēc Latvijas tiesas lēmuma aizturētais raidījuma klausītājiem jau zināmais "bruģakmeņu revolūcijas" dalībnieks Ansis Ataols Bērziņš - viņa atbalstam Arnis ir gatavs pulcēt arī mūziķus:

vai tiešām cilvēks ir jāliek cietumā, ja viņš pamatoti protestē pret valdības "trekno gadu" kļūdām un tautas apzagšanu? Arī Latvijas valsts dibināšana savulaik taču bija revolucionārs akts!

Manuprāt, "Babeņa" ir viena no trāpīgākajām latgaliešu dziesmām - trāpīga, jo pauž patiesu izmisumu par Latgales lauku izzušanu, par ko Arnim ir savs viedoklis:

Kas ir valsts izaugsme? Ne ekonomika, ne cipariņi - galvenais ir cilvēks, ja nebūs cilvēku, nebūs arī Latvijas!

Latgale ir tuvu bojāejai, latgaliskais iznīkst un tas nozīmē arī Latvijas beigu sākumu...

Tomēr es būšu optimists - Latgalei un Latvijai būs būt, valsts institūcijām ir jāpieņem svarīgi lēmumi - latgaliešu valodai ir jāparādās ne tikai folklorā, tautastērpos un šmakovkā reizi gadā, tai jāparādās televīzijā un radio, Latgale ir jāstiprina!