Pirms gadiem 35 intervijā tolaik populārajā jauniešu žurnālā Liesma, tolaik vēl jaunajiem komponistiem pieskaitāmais Ungars Savickis izteicās, ka dzīvē viņam patīk braukt ar auto un patīk makšķerēt, tātad viņa raksturā savienojušās divas galējības: mīlestība uz ātrumu, trauksmi, asām situācijām un vajadzība pēc absolūta miera, piemēram, skatīšanos uz ūdenszāļu kustību straumē.

90. gados virkne Latvijā atzītu mūziķu meta mieru skatuvei un ķērās pie nopietnākiem darbiem, viņu vidū bija arī populārais dziedātājs Einārs Vītols, slavens ar savu rokenrola un kantrī stila priekšnesumu meistarību. 21. jūnijā Eināram apritēja apaļi 60, un retumis viņš joprojām uzdzied arī plašākam klausītāju lokam. Kā nekā savulaik absolvēta pat Latvijas Valsts konservatorijas muzikālā teātra aktieru klase, starp citu, Vītols mācījās vienā kursā ar Maiju Lūsēnu un patiešām dažas sezonas aizvadīja Operetes teātrī.

Bērnībā vismaz manā plauktā bija Ērika Ādamsona pasaku poēma Koklētājs Samtabikse ar tautisku vāka attēlu kā simbolu Latvijas kultūrvēsturei. Tolaik, protams, nezināju, ka Ādamsons bijis dzejnieces Mirdzas Ķempes vīrs un miris ļoti agri, pat nesasniedzot 40 gadu vecumu. Kad Raimonds Pauls sacerēja dziesmas Imanta Skrastiņa vīrišķīgajai balsij un tika izdota skaņuplate Sapņu pīpe, Ādamsons vārds uzvirmoja atkal, taču, atzīšos godīgi, joprojām ļoti maz pazīstu gan viņa prozu, gan liriku.

Mākslā joprojām aktīvs ir mākslinieks Gunārs Krollis, kam 23. jūnijā apritēja 85, un savulaik ar Kroļļa vārdiem sacerēts Raimonda Paula cikls Melnais kliedziens, ko iestudēja grupa Credo. Enerģijas pilns ir arī kāds cits seniors, dziedošais aktieris Juris Strenga, kas savus 80. šūpuļsvētkus svinēja jau 13. jūnijā, un arī viņa vārds zelta burtiem rakstīts mūsu mūzikā.