Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts
Vārda diena: Ginta, Gunda, Gunta
Rīta pārraides |
||
06:00 |
Agrais rīts | |
07:06 |
RītsVada:
| |
08:06 |
RītsVada:
| |
09:06 |
RītsVada:
| |
10:07 |
RītsVada:
| |
11:06 |
Dienas mūzika |
Dienas pārraides |
||
12:00 |
Sveiciens vārda dienā! | |
12:10 |
Dienas mūzika | |
12:30 |
Latvijas simtgades stāstu rakstiŪsiņa dienaVada:
| |
12:36 |
Mūzika | |
13:06 |
||
14:06 |
Dienas mūzika | |
14:44 |
Laika vērotāji | |
14:49 |
Mūzika | |
15:06 |
CeļojumsVada:
| |
16:06 |
CeļojumsVada:
| |
16:34 |
CeļojumsVada:
| |
17:06 |
CeļojumsVada:
|
Vakara pārraides |
||
18:00 |
Latvijas novados | |
18:05 |
No pamatiem līdz jumtam | |
19:06 |
Zelta graudiDziedošās aktrises Verai Singajevskas 95. jubilejas reizē...Dziedošā aktrise Vera Singajevska bija neatkārtojama zēnu lomu atveidotāja gan savā Jaunatnes teātrī, gan daudzās raidlugās, no kurām droši vien ne tikai manā atmiņā dziļi palikušas „Pauks un Šmauks”, „Pasaka par vientuļo vēzīti un rozi”, „Kaķīša dzirnaviņas”, „Skelets” un neskaitāmas citas. Un gandrīz visās savās lomās Singajevska nācās dziedāt, tāpat slavenajās Jaunatnes teātra izrādēs par Karlsonu, kas patiesībā bija igauņu komponista Ārnes Oita mūzikls, nevis vienkārši luga bērniem un viņu vecākiem. Par Karlsona tēlojumu aktrise saņēmusi arī grāmatas autores uzslavas, jo Singas balss tembrs un tēlojums visperfektāk atbildis Astrīdas Lindgrēnas iedomātā varoņa būtībai. 28. aprīlī aprit 95 gadi kopš pasaulē nākusi izcilā skatuves māksliniece, kuras darbs nesaraujami bija saistīts arī ar Latvijas radio, ne tikai kā aktrisei, bet arī režisorei, bērnu dramatiskā kolektīva „Pūpolītis” vadītājai. Vada:
| |
20:00 |
Latvijas simtgades stāstu rakstiVada:
| |
20:06 |
Zelta graudiDzejniekam Guntaram Godiņam drīz jau 60!Ulda Stabulnieka „Varbūt” un „Līvu” „Zābaku dziesma” laikam ir pazīstamākie skaņdarbi mūsu popmūzikas druvā, kas radušies ar dzejnieka Guntara Godiņa vārdiem. Viņam 26. aprīlī svinama 60. jubileja, un ir simboliski, ka Guntara dzejoļi dāvājuši iedvesmu ne vienai vien dziesmai, jo viņš kopš bērnības cieši saistīts ar mūziku. Abus dvīņubrāļus Godiņus – Guntaru un Aigaru - kā trompetistus Viesītes vidusskolas orķestra vadītājs iesaistīja skolas pūtēju orķestrī. Viņi abi, tātad, dzimuši 1958. gada 26. aprīlī skolotājas un mākslinieka ģimenē. Aizrāvušies ar mūziku, 11 gadu vecumā abi brāļi iestājās Jēkabpils Bērnu mūzikas skolas pūšaminstrumentu klasē. Un 5 gadu garumā brāļi mēroja ceļu no Viesītes uz Jēkabpili trīs reizes nedēļā. Mācoties 7. klasē, brāļi Godiņi jauno talantu TV konkursā „Ko tu proti?” izcīnīja 2. vietu ar Aigara komponēto dziesmu „Neatstāj!” Vada:
| |
21:00 |
Zelta graudiEgonam Maisakam – 70 (1948-1994), Jaroslavam Hašekam – 135 (1883-1923)Literāts Jaroslavs Hašeks un aktieris Egons Maisaks – kas viņus vieno? Nu, protams, Šveiks, un arī aprīlis – 28. aprīlī dziedošajam aktierim Egonam Maisakam apritētu apaļi 70, bet 30. aprīlī pieminama Jaroslava Hašeka 135. jubileja. Vada:
| |
22:00 |
Zelta graudiAmoliņu muzikālā dzimta no Limbažiem un Jura Amoliņa dziesma "Zvaigznes"Amoliņu uzvārds pieminēts ne vienreiz vien – esmu stāstījusi gan par diriģentu un komponistu Leonu Amoliņu, gan trombonistu Aldi Amoliņu, bet šoreiz uzmanības centrā Juris Amoliņš un viņa tēvs Otto – ievērojams diriģents, dažādu kolektīvu dibinātājs un vadītājs, kurš savās rokās saturējis Limbažu pilsētas mūzikas dzīvi vairāku gadudesmitu garumā no 1952. gada. Pirms 2. pasaules kara Otto Amoliņš, pēc izglītības vijolnieks, bijis Madonas aizsargu pulka kapelmeistars un Cesvaines ģimnāzijas skolotājs, līdz ar to kā aizsargu kapelmeistaram viņam padomju varas gados nebija iespēju virzīties sevišķi augstu pa karjeras kāpnēm. Vēl agrāk, 1931. gadā Amoliņš bija Slokas pamatskolu dziedāšanas skolotājs un Jūrmalas aizsargu bataljona kapelmeistars. Vada:
| |
23:00 |
Nakts mūzika |
Nakts pārraides |
||
00:00 |
Nakts mūzika |