Pērn Dzintaru slēgtā jeb akustiskā koncertzāle svinēja pastāvēšanas 80. jubileju, un klausītāju taka uz šo ievērojamo telpu neaizaugs arī šopavasar – publikai tiek piedāvāts jauns, demokrātisks koncertu cikls Brīvdienu mūzika, kuru vadīs publikas un koristu iemīļotais diriģents Jānis Ozols.

Šī gada 5. februārī apritēja 30 gadi kopš dzejnieka Klāva Elsberga aiziešanas mūžībā, par kuru joprojām īstas skaidrības nav – ir versijas un pieņēmumi, patiesu faktu trūkst, un arī šī notikuma liecinieki nav dzīvo vidū. Taču Klāva Elsberga dzeju joprojām lasa, pēta, analizē, tā iedvesmo jaunām dziesmām, kas rodas arī pēc tā auglīgā posma pagājušā gadsimta 80. gadu vidū, kad savus lieliskos skaņdarbus ar Elsberga dzeju radīja komponists Juris Kulakovs, tos uzticot grupas Pērkons atskaņojumam. Baletomānija, Būvlaukuma romance, Lampas un zvaigznes ir tikai daži nosaukumi izcilo dziesmu plejādē, kur sakausēti Elsberga daudznozīmīgie panti ar Kulakova ārtroka stila mūziku.

Šis ir dziedātāja Žorža Siksnas apaļās, 60. jubilejas gads, un  dziedoņa ierakstu simtos ik pa brīdim atrodami aizmirsti dārgumi, par kuriem vēl vairākkārt jums atgādināšu. Un šoreiz tā būs Helvija Stengrevica sacerēta dziesma no pagājušā gadsimta 80. gadu otrās puses.

Gluži nejauši uzdūros būtiskam gadskaitlim – dziedātāja Mirdza Kalniņa 17. februārī godināma 85. jubilejā, un ticu, ka šis vārds jums pavisam svešs. Taču ilggadējā Latvijas radio kora soliste bija gan neatkārtojama akadēmiskajā žanrā, gan populāra latviešu tautasdziesmu izpildītāja, turklāt atstājusi savu devumu arī estrādes mūzikā.