17. decembris ir Pētera Jurciņa dzimšanas diena, šogad tā būtu astoņdesmit piektā un, pirmkārt, jau atmiņas par šo dzejnieku un publicistu glabā viņa paša sacerētā dziesma Vālodzīte, kuru savulaik iemīļojām dziedoņa Žorža Siksnas priekšnesumā. Tolaik tā tika piedēvēta pat Maestro Raimondam Paulam, kas liecina par to, ka dziesma izdevusies lieliska, un tā ir populāra un iemīļota šobaltdien.

Komponista Artūra Maskata 60. jubileju šogad Latvijā atzīmē samērā plaši – daži sarīkojumi jau notikuši un notiks vēl šogad, piemēram, 20. decembrī Lielajā ģildē, cikla Eiropas Ziemassvētki ietvaros, kur Maskata mūziku atskaņos Latvijas radio koris, kvartets RIX un citi mūziķi, bet nākamā gada 27. janvārī koncertzālē Cēsis programmā Mans teātris piedalīsies pats jubilārs, kā arī Koris Kamēr..., ansamblis Undertango, dziedātāji Ieva Parša, Armands Siliņš, Rūdolfs Bērtiņš un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri.

Kādreiz tik ražīgā žurnālista Aivara Baumaņa vārds un devums pēdējos gados šķiet pilnīgi aizmirsts – taču savulaik Baumanis lielu ieguldījumu sniedzis mūzikas, tostarp džeza popularizēšanā, viņš vadīja laikraksta Padomju Jaunatne mūzikai veltīto lappusi Diskoklubs 70. gadu beigās un 80. sākumā, vadīja lekcijas Mākslas darbinieku namā un Planetārijā, rakstīja recenzijas, organizēja apaļos galdus par mūzikas aktualitātēm, un 23. decembrī Aivaram Baumanim svinama apaļā 80. jubileja.

Šai stundā apcerīgs atskats uz latviešu populārās mūzikas rītausmu, kad Helmāra Rudzīša fabrika Bellacord Electro sāka tiražēt populāru ārzemju dziesmiņas latviešu mākslinieku priekšnesumos. Viņu vidū bija kā skoloti tenori, tā aktieri un arī pašdarbības mūziķi kā Alfrēds Vinters ar savu Jautro kapelu vai Brāļi Laivinieki. Edgars Vilnis bija pieskaitāms skolotiem mūziķiem, viņš mācījies vijoles, čella un klavieru spēli, kā arī pabeidzis dziedāšanas klasi.